Motoreļļas

Jebkurš autobraucējs agri vai vēlu sastopas ar jautājumu, kādu motoreļļu labāk lietot savam automobilim. Motoreļļu klāsts ir tiešām plašs. Uz motoreļļu etiķetēm (skat. attēlā) ir virkne dažādas informācijas, kuras saprašanai nepieciešams iegūt vismaz virspusējo sapratni par motoreļļām.

Atkarībā no dažādām īpašībām, motoreļļas iedala:

1. Atkarībā no motoreļļas ķīmiskā pamatsastāva (minerālā, pussintētiskā, sintētiskā motoreļļa).

2. Atkarībā no viskozitātes (SAE klasifikācija).

3. Atkarībā no piedevām un kvalitātes (API un ACEA klasifikācijas).

4. Atkarībā no autoražotāju pielaidēm (motoreļļu pielaides).

Jāatzīmē, ka augstāk minētās kategorijas tiešā veidā nenosaka, kāda motoreļļa ir labāka un kāda sliktāka – visas šīs motoreļļas vienkārši ir dažādas un der dažādiem dzinējiem. Tādēļ, lai pareizi izvēlētos motoreļļu savai automašīnai, ir jāzina, kāda motoreļļa der tieši jūsu automašīnai. 

 a

Motoreļļas ķīmiskais pamatsastāvs

Sintētiskās motoreļļas galvenā ekspluatācijas atšķirība no minerālās motoreļļas ir samērā augstā to īpašību un raksturlīkņu stabilitātes līmenī. Parastam automobilim tas nozīmē trīs raksturīgus momentus.

  1. sintētiskā motoreļļa potenciāli mazāk baidās zemas temperatūras un pārkaršanu.
  2. sintētiskā motoreļļa ilgāk saglabā savas īpašības ekspluatācijas procesā.
  3. dažus motoreļļas parametrus, kuri ir obligāti daudziem mūsdienu dzinējiem, nav iespējams realizēt uz pilnīgi minerālās motoreļļas pamata. Tipisks piemērs ir viskozitāte.

Šeit ir jāsaprot, ka pasaulē viss ir nosacīti, tādēļ ne vienmēr ir stingri nepieciešama tieši sintētiskās eļļas lietošana. Šeit var minēt analoģiju, piemēram, visiem zināms, ka platīns labāk vada strāvu nekā varš, taču tas nenozīmē, ka dzīvokļu elektroinstalācijā noteikti jālieto platīna vadus, jo vara īpašības pilnīgi apmierina sadzīves iekārtu pieslēgšanu un ekspluatāciju. Dažkārt pat otrādi – sintētika dzinējam nav ieteicama – tas pamatā skar dzinējus, kuriem ir liels noskrējiens. Tādēļ, ja reģionam, kurā jūs ekspluatējat savu automobili, nav raksturīgi temperatūras pazeminājumi līdz -15, -200C, tad atkrīt asa nepieciešamība lietot sintētisko motoreļļu, ja protams visi pārējie motoreļļas parametri der jūsu dzinējam. Vienkārši minerālo vai pussintētisko motoreļļu nāksies nomainīt nedaudz biežāk nekā, ja tiktu lietota sintētiskā motoreļļa. Šajā gadījumā minerālās vai pussintētiskās motoreļļas pielietošana neradīs nekādas negatīvās ietekmes jūsu dzinējam.

Motoreļļas SAE klasifikācija

Viena no galvenām motoreļļas īpašībām ir tās viskozitāte un tās atkarība no temperatūras (sākot no apkārtējā gaisa temperatūras ziemā dzinēja palaišanas momentā līdz temperatūras maksimālai vērtībai dzinējā maksimālās slodzes gadījumā vasarā). Vispilnīgākais apraksts par motoreļļas viskozitātes un temperatūras īpašību atbilstību dzinēju prasībām sniegts starptautiskā līmenī pieņemtā SAE3000 klasifikācijā. Šī klasifikācija paredz 6 ziemas (0W, 5W, 10W, 15W, 20W, 25W) un 5 vasaras (20, 30, 40, 50 un 60) viskozitātes klases. Ziemas klasēm apzīmējumos ir burts „W”, kas nozīmē Winter – ziema. Jo lielāks skaitlis, kas ietilpst klases apzīmējumā, jo lielāka motoreļļas viskozitāte. Vissezonas motoreļļas apzīmē ar diviem numuriem.

Piemēram, izvēlēsimies motoreļļu 5W-30 (vissezonas motoreļļa, ko parasti lieto vairums autoīpašnieku). 5W – viskozitāte zemas temperatūras apstākļos, kas nozīmē to, ka auksta dzinēja palaišana ir iespējama, ja temperatūra nav zemāka par -350C (t.i. no skaitļa pirms W ir jāatņem 40). Tā ir minimāla šīs eļļas temperatūra pie kuras dzinēja motoreļļas sūknis spēs pārsūknēt motoreļļu caur sistēmu, turklāt nepieļaujot sauso berzi iekšējās detaļās. Uzsildīta dzinēja darbību šis parametrs nekādā veidā neietekmē.

Ja atkal no tā paša skaitļa (5) atņemt 35 (dotā gadījumā 5 – 35 = – 3 0C), tad iegūstam dzinēja „grieztspējas” minimālo temperatūru (temperatūru pie kura starteris spēj griezt dzinēju). Skaidrs, ka pazeminoties temperatūrai, motoreļļa kļūst biezāka un starterim kļūst ar vien grūtāk iegriezt dzinēju, veicot aukstā dzinēja palaišanu. Taču tas ir videjotais parametrs, reāla bilde ļoti stipri atkarīga no paša dzinēja, tādēļ, izvēloties viskozitāti, ļoti svarīgi neatkāpties no jūsu automobiļa ražotāja rekomendācijām.

Sekojoši ja jūs dzīvojat reģionā, kur temperatūra reti nolaižas zem -20 0C, tad šī parametra ietvaros jums derēs gandrīz jebkura motoreļļas, kas ir pārdošanā. Cits jautājums kādā stāvoklī ir jūsu starteris un akumulators, ja tiem ir jau jūtams „nogurums”, tad tiem viennozīmīgi būs vieglāk iedarbināt dzinēju pie -20 0C ar motoreļļu 0W-30, nekā, ja motoreļļa būs 15W-40.

Otrais skaitlis apzīmējumā nozīmē viskozitāti augstas temperatūras apstākļos (dotā gadījumā tas ir 30). Atšķirībā no iepriekšējā skaitļa to nevar tik vienkārši pārveidot viegli uztveramā valodā, jo tas ir saliktais rādītājs, kas raksturo minimālu eļļas kinemātisko viskozitāti darba temperatūrā 100 0C un maksimālu eļļas dinamisko viskozitāti darba temperatūrā 150 0C. Un jo lielāks šis skaitlis, jo augstāka motoreļļas viskozitāte augsto temperatūru apstākļos. Vai tas ir labi vai slikti jūsu dzinējam – zina tikai automobiļa ražotājs.

Rekomendācijas motoreļļas izvēlei atkarībā no viskozitātes

- Ja automobiļa noskrējiens mazāks kā 25% no dzinēja plānotā resursa (jauns dzinējs), nepieciešams lietot motoreļļu SAE 5W30 vai 10W30 vissezonā.

- Ja automobiļa noskrējiens 25-75% no dzinēja plānotā resursa (dzinējs tehniskā kārtībā), lietderīgi lietot motoreļļu vasarā SAE 10W40, 15W40, ziemā 5W30 un 10W30, un vissezonā - SAE 5W40.

- Ja automobiļa noskrējiens ir virs 75% no dzinēja plānotā resursa (vecs dzinējs), jālieto motoreļļu vasarā SAE 15W40 un 20W40, ziemā - SAE 5W40 un 10W40, un vissezonā - SAE 5W40.

Motoreļļas API klasifikācija

Šo motoreļļu klasifikācijas sistēmu radīja Amerikas degvielas institūts (American Petroleum Institute) 1969. gadā. Ikdienā API klasifikāciju sauc arī par motoreļļu kvalitātes klasifikāciju. Dotā klasifikācija iedala motoreļļas divās grupās un atbilstoši apzīmē ar burtiem:

„S” – autoeļļa benzīndzinējiem;

„C” – eļļa dīzeļdzinējiem (paredzēta ne tikai autotransportam, bet arī ceļu būves un lauksaimniecības tehnikai).

Katrai grupai ir paredzētas kvalitātes klases, kuras pēc būtības apraksta motoreļļas konkrētas īpašības. Šīs klases uz motoreļļas etiķetes apzīmē ar otro burtu, un jo augstāka prasība kvalitātei, jo augstākai alfabētiskai kārtībai šis burts attiecas. „S” grupai ir deviņas klases – SA, SB, SC, SD, SE, SF, SG, SH un SJ. “C” grupai ir desmit klases - CA, CB, CC, CD, CD-II, CE, CF, CF-2, CF-4 un CG-4. Cipari klases apzīmējumos (CD-II, CF-2, CF-4 и CG-4) dod papildus informāciju par dotās motoreļļas klases pielietošanu atbilstoši 2-taktu vai 4-taktu dīzeļdzinējos. Uz etiķetes apzīmējumu piemēri izskatās šādi: API SJ vai API CF-4.

Ja motoreļļu var pielietot abos dzinēju tipos, tad šādu motoreļļu apzīmē ar dubulto marķējumu – dīzeļdzinējiem un benzīndzinējiem. Uz motoreļļas etiķetes šīs klases atdalītas ar slīpo svītru – piemēram, APISF/CC, SG/CD, SJ/CF-4 u.t.t. Turklāt pirmajā vietā tiek likta tā klase, kas atbilst lielākai pielietošanas priekšrocībai (pēc autoeļļas ražotāja domām). Tas ir, augstāk uzrādītā piemērā, autoeļļas galvenā pielietošana paredzēta benzīndzinējiem, taču ražotājs pieļauj motoreļļas pielietošanu arī dīzeļdzinējos.

Jāatzīmē, ka, ja uz motoreļļas etiķetes nav informācijas par piederību kādai no API klasei, tad tas nozīmē, ka dotai motoreļļai vispār nav API sertifikāta, vai arī piešķirtā kvalitātes klase pamatīgi novecojusi.

Tehnoloģijas nestāv uz vietas, un ar katru gadu autoražotāji izvirza arvien jaunas prasības pret motoreļļām. Tādēļ motoreļļu klases regulāri, reizi dažos gados, tiek papildinātas. 

2. un 3. att. uzrādītas benzīndzinēju un dīzeļdzinēju motoreļļu API klasifikācijas atkarībā no ekspluatācijas īpašībām.

b 

2. att. Motoreļļu API klasifikācija

atkarībā no ekspluatācijas īpašībām

„S” grupa (benzīndzinēji)

c

3. att. Motoreļļu API klasifikācija

atkarībā no ekspluatācijas īpašībām

„C” grupa (dīzeļdzinēji)

Motora eļļas ACEA klasifikācija

Eiropas auto pārstāvju asociācija (ACEA) kopš 1995. gada ieviesa motoreļļu jaunu klasifikāciju, kas balstās uz Eiropas izmēģinājumu metodēm, kā arī izmanto dažas vispāratzītas fizikāli-ķīmiskās izmēģinājuma metodes pēc API, SAE un ASTM. Eiropas auto pārstāvju asociācijā (ACEA) ietilpst

vadošie autoražotāju giganti - BMW, DAF, Ford of Europe, General Motors Europe, MAN, Mercedes-Benz, Peugeot, Porsche, Renault, Rolls Royce, Rover, Saab-Scania, Volksvagen, Volvo, FIAT u.c.

Pēdējā ACEA redakcijā (2004.g.) motoreļļas iedalītas trīs kategorijās:

- A/B – motoreļļas benzīnu un dīzeļu dzinējiem. Šajā kategorijā iekļauti visi iepriekš izstrādātās A un B klases (līdz 2004. Gadam A – motoreļļas benzīndzinējiem, B – motoreļļas dīzeļdzinējiem). Šobrīd šajā kategorijā ir četras klases: A1/B1-04, A2/B2-04, A3/B3-04, A4/B4-04

- C – jauna klase – motoreļļa dīzeļu un benzīnu dzinējiem, kuri atbilst atgāzu pēdējām ekoloģiskām prasībām Euro-4 (2005. gada redakcijā). Šīs motoreļļas savienojamas ar katalizatoriem un sodrēju filtriem. Principā, tieši jaunievedumi Eiropas prasībās pret ekoloģiju kļuva par iemeslu ACEA klasifikācijas rekonstrukcijai. Šobrīd šajā jaunajā kategorijā ir trīs klases:С1-04, С2-04, С3-04

- E – motoreļļas smagā transporta dīzeļdzinējiem. Šī kategorija pastāvēja kopš klasifikācijas ieviešanas (kopš 1995.g.). 2004. gadā ir veiktas nelielas izmaiņas, pievienotas 2 jaunas klases E6 un E7, kā arī izņemtas divas citas novecojušas klases.

Autoražotāju pielaides

Katrs ACEA loceklis papildus vienotām motoreļļu klasifikācijas prasībām var izvirzīt savas specifiskās prasības, padarot stingrākas prasības vai arī ieviešot papildus izmēģinājumus savas konstrukcijas dzinējam. Šādas papildus prasības aprakstītas motoreļļu firmas specifikācijās.

Pielaides, kas nosaka iespēju pielietot motoreļļu BMW, VW, Porsche dzinējos ir pamats motoreļļas pielietošanai arī citu ražotāju vieglajos automobiļos. Vadoties pēc MAN, Volvo, Scania pielaidēm var noteikt labākās eļļas kravas automobiļu dzinējiem. Un, ja eļļai ir Mercedes-Benz atbalsts, tad tas nozīmē, ka to var lietot praktiski jebkuros dotās klases Eiropas dzinējos.

BMW – atbalsta zīmols, kas pamatots uz izmēģinājumiem (tikai vissezonas eļļas).

Porsche – atbalsta zīmols, kas attiecas tikai uz sintētiskām un pussintētiskām motoreļļām (palielināts nomaiņas intervāls), jo Porsche dzinējiem motoreļļas minimālais nomaiņas intervāls ir 20000 km.

Mercedes-Benz (MB) – MB 226.0 – vieglo automobiļu sezonas motoreļļa, MB 226.1 - vieglo automobiļu vissezonas motoreļļa, MB 226.3 – vieglo automobiļu vissezonas motoreļļa ar palielinātu nomaiņas intervālu, MB 226.5 - vieglo automobiļu vissezonas motoreļļa ar vēl vairāk palielinātu nomaiņas intervālu, MB 229.1 – paredzēts vieglo automobiļu jaunajiem dzinējiem sākot no 1997. gada izlaiduma (ar nomaiņas intervālu 30000 km).

Volkswagen – Audi (VW)– VW 500.00 – vissezonas, VW501.01 – vissezonas, VW 505.00 – dzinējiem ar turbouzpūti, VWT4 – jauna specifikācija (palielināts nomaiņas intervāls).

Motoreļļas darba specifika dzinējā

Vairumam autobraucēju vissaprotamākais berzes pāris dzinējā ir virzulis-cilindrs, tādēļ balstīsimies tieši uz šo berzes pāri. Lai virzulis spētu simtiem reižu minūtē veikt taisnvirziena kustības cilindrā, tā diametram jābūt mazliet mazākam nekā cilindra diametrs, citādi berze nekavējoties sakarsēs abas detaļas līdz nepieļaujamai temperatūrai, pie kuras tie tiks sabojāti. Sekojoši, diametru starpība (sprauga) ir, taču cik liela šī sprauga ir, ar ko tā ir aizpildīta un uz ko tas ietekmē? Vadoties no iekšdedzes dzinēja darba principa, tieši šī sprauga (jeb spēle) rezultātā arī nosaka motora lietderības koeficientu (LK), jo tieši caur šo spraugu notiek degmaisījuma uzliesmojuma stumšanas spēka „sūce” cilindrā. Sekojoši sanāk, jo mazāka sprauga – jo lielāka jauda.

No otras puses, kā tika minēts iepriekš, sprauga (lai arī minimāla) tomēr ir nepieciešama, turklāt, tā pat kā jebkuram citam berzes pārim, mūsu pārim obligāti nepieciešama nepārtraukta eļļošana. Tādēļ, konstruktoru galvenais uzdevums ir panākt šīs spraugas precīzu atbilstību tai eļļas plēvei, ko rada motoreļļa, kas apveltīta ar tādu īpašību kā viskozitāte. Šajā gadījumā dzinēja jauda būs maksimāli iespējamā (pie pārējiem vienlīdzīgiem nosacījumiem) ko spēj sniegt tās konstrukcija. Tieši šeit parādās problēmas. Lieta tanī, ka motoreļļas viskozitāte ir mainīgs lielums, kas ievērojami atkarīgs no temperatūras atgriezeniskā proporcijā. Piemēram, standarta eļļa 5W-40, veicot dzinēja iesildīšanu, pieņemsim no 40 līdz 100 0C, reālā viskozitāte krītas aptuveni no 90 līdz 14 mm2/s, t.i. vairāk kā 6 reizes. Turklāt viskozitāte krītas pakāpeniski, pa kādu noteiktu līkni. Un šī līkne katrai motoreļļai ir sava. Atbilstoši, ja motoreļļas temperatūra zemāka nekā 40 0C – viskozitāte būs lielāka, ja augstāka nekā 100 0C – mazāka. Skaidrs, ka kopā ar viskozitātes vērtību izmainās arī plēves biezums uz berzes pāriem. Sekojoši autoražotājs, veicot savus dažāda veida pētījumus, vislabāk zina kāda eļļa nepieciešama tieši jūsu dzinējam. Apkopojot augstāk teikto var secināt, ka motoreļļa (tās viskozitātei) jāatbilst autoražotāja prasībām, neatkarīgi no resursa, noskrējiena, braukšanas stila, budžeta un pat dažādu tirdzniecības pārstāvju ieteikumiem. Vienkārši lasiet ekspluatācijas instrukciju (vai servisa rokasgrāmatu), un pieprasiet, lai jūsu automobilī ielietu tieši ar dzinēja konstruktoriem paredzēto motoreļļu (pēc visiem parametriem, ieskaitot viskozitāti).